Šobrīd Saeimā sieviešu pārstāvniecība ir 30%, kas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējā sasaukumā. Sarakstos kandidātes veidoja 36%. Par ministrēm kļuvušas 6 politiķes, kas ir visu laiku labākais rādītājs, bet neviena partija valdības vadībai nebija izvirzījusi premjera amatam sievieti. Valsts prezidenta amatam tika izvirzīta viena kandidāte.
Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos no visiem dalībniekiem 38% ir sievietes, kuras gan lielākoties runā par sociāliem un kultūras jautājumiem, pārstāvēja izglītības un veselības jomu, nevalstiskās organizācijas.
Sliktāk ir uzņēmumu padomēs, kur sieviešu ir 25.6%. Valsts uzņēmumu padomēs, iespējams, vēl mazāk.
Labas ziņas nāk no Briseles: Eiropas Parlaments 2022. gada rudenī apstiprināja jaunu likumu, kas uzliek par pienākumu līdz 2026. gadam lielo korporāciju vadībā nodrošināt sieviešu un vīriešu pārstāvniecību. Padomēs būs jābūt 40% sieviešu, bet dažādu direktoru līmenī vismaz 33%.
Sieviešu kvotas vēlēšanu sarakstos un uzņēmumu padomēs jau veiksmīgi ieviestas virknē Eiopas valstu: Francijā, Spānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Portugālē un Polijā.
Vai arī Latvijā ir vajadzīgas kvotas? Vai kvotas strādā un ko tās dod? Vai tas risinājums, pazemojums vai latiņas pazemināšana.
Šī diskusija būs ir iespēja pārnest nebeidzamo un virspusējo Twittera “cepienu” par šo tēmu uz LAMPAS skatuves un dot vārdu ekspertēm un ekspertiem.
Marita Zitmane, Latvijas Universitātes asociētā profesore
Hilda Liljē, Inovāciju vadītāja
Andris Šuvajevs, 14. Saeimas deputāts, partijas PROGRESĪVIE līdzpriekšsēdētājs